We’ve updated our Terms of Use to reflect our new entity name and address. You can review the changes here.
We’ve updated our Terms of Use. You can review the changes here.

TALKA

by Banga

/
  • Streaming + Download

    Includes unlimited streaming via the free Bandcamp app, plus high-quality download in MP3, FLAC and more.
    Purchasable with gift card

      €10 EUR  or more

     

1.
Kur, Jumīti, glabājiesi, Tādu garu vasariņu? Klētiņāi, aizdurvē'i, Zeltenīšu krūmiņāi. Miežu Jumis nokliedzās Uz kalniņa stāvēdams - Ieraudzīja Auzu Jumi Zem pajumta līgojoti. Laid, māmiņa, talkâ mani, Talkâ laba dzīvošana; Pulks druvā, pulks pļavā Drīz darbiņu nodarīja. Rudzu lauksi lielījās, Locīt manu muguriņu. Nelielies'i rudzu lauksi, Es sajemšu dziedādamis. Kur tu brauksi, Rudzu Jumi, Seši bēri kumeliņi? - Tīrumā ziemas mist Velēnai māju jemt. Cep, māmiņa, kviešu maizi, Dari saldu alutiņu; Nu sanāca tavi bērni, Rudzu Jumi sajēmuši.
2.
Gyunit Jumi 02:05
Gyunit Jumi, gyunit Jumi, Jumeits kuorklu kryumeņāi. Ka šudīņi nasagyusit, Paliks cytai vasareņai. Jumeits pēra Jumaleņu, Bora molu volkodams, Kam nacepe leluos maizes, Kam pluoceni plikšynuoja. Cep, mameņa, kvīšu maizi, Kuryn’ syltu ustabeņu, Atīt tovi jou bērneņi, Mīžu Jumi sajāmuši. Gyunit Jumi, gyunit Jumi, Jumeits kuorklu kryumeņāi. Ka šudīņi nasagyuti, Paliks cytai vasareņai.
3.
Lineņu guoju lynoti Tuolajūsi radeņūs. Kur palyka lini muni, Kur es poša lynuotoja? Cauri guoju lynu dryvu Nūsajēmis capureiti. Te aug muni smolki krakli Te bolti(i) paladzeni. Audzit gari muni lini Dzaltanuomi gaļveņom. Cīmā auga sprēdējeņa Dzaltonīmi matenimi. Cauri guoju lynu drivu Lynim zīda vārdamuos. Zīdit, muni gari lini Zylajimi zīdenim. Audzit gari muni lini Dzaltanuomi gaļveņom. Te aug muni smolki krakli Te boltī(i) paladzeni.
4.
Tōli, tōli es redzeju Azeriņu leigujam - Na tys beja azarinsi, Tys bej rudzu teirumens. Vysu dīnu svelme guoja Pa tu lelu teirumin'. Mazuojumi bikses gruzda Zylim, zaļim zibenim. Man patika rudzu druva Ai vusīmi okūtīm; Man patika orojenci Smilšainejuom kuojeņom.
5.
Rudzu vārpa priecājāsa Locīt manu mugurīnu Lokies pate, rudzu vārpa, Lai stāv mana mugurīna; Lai stāv man mugurīna Locīt tautu dēlīnam. Kas kaitēja miezītimi Saulītē nelīgot? Rudzītim, ragainim, Sniedziņs galvu nogulēja.
6.
7.
Tolka lela, tolka moza Tolka škodi padarēja: Daudz apēde, daudz izdzēre, Moz darbiņa padarēja. Bej munam buoļeņam Treis taļceņas vosorā: Tolka rudzu, tolka mīžu, Tolka leida leidumeņu. Jem, buoļeņ, sērmu zyrgu, Apjuoj sovu teirumeņ', Kū tei tova tolka dora Teirumeņa galeņā.
8.
Kur tā talkas māmuliņa, Visu dienu neredzama? Vai tā bija iemūrēta Paša cepļa dibinā? Nāc ārā(i), talkas māte, Kur es likšu jumukroni? Vaj pie sienas klētiņāi, Vaj tavā(i) galviņā? Vaj, ļautiņi, redzējāt, Vilks apēda talkas tēvu? Īsas kājas, gari svārki, Nevarēja patecēt. Ņem, bāliņi, sirmu zirgu, Apjāj talkas plūcējiņas; Visām talkas plūcējāmi Lini auga pakaļā. Visa talka noskumuse Dēļ tā viena notikuma: Pašam bara vedējam Suns izrāva mieznamo. Talka nāca sētiņā, Auniņš brēca kūtiņā; Auniņš brēca smalka siena, Talka salda brandavīna.
9.
Dzīdi, tolka, dzīdi, tolka, Kuo jyus, tolka, nadzīdīti, nadzīdīti? Toadēļ tolka nadzīdoja, Ka ar madu namīloja. Tolka dzīdi, tolka dzīdi, Saiminīks nūskumeigs: Daudz apēde, daudz apdzēra, Moz darbeņa padarēja. Kur tī myusu bruoļeļeņi, Kur tik ilgi kaviejos? Kolč izvylka tautumeitu Nu drabeņu kubuleņ? Sveļmes smird teirumā, Ir, kas dag sēteņā: Pošai tolkas saimineicai Pus lyndraku sadagušu. Dūdit maņ brandaveiņa, Es navaru ols pīdzert; Dūdit lobu muotes meitu, Lai negaistu dzeivuodams.
10.
Tev, saimnieks, ir tīra maize, Tik tie puiši panīkuš - Nemācēja sienu pļauti, Nevar meitu nobučot. Šitie puiši lielījāsi - Lieli siena pļāvējiņ. Nav vēl vālu nopļāvuši, Skatās utu cepurē. Saiminiece bēdājāsi - Kur būs aitām redeles. Šitiem puišiem reti zobi, Tur būs aitām redeles. Saiminiece bēdējāsi - Kur būs ņemti maizei lāpst. Šitiem puišiem platas mēles, Tur būs laba maizei lāpst.
11.
A, uordet meitas bīži soudus, lejigo, lejigo, Lai rudzijši veldrē goule, lejigo, lejigo, Lai rudzijši veldrē goule, lejigo! A, rudzu druva lijguojāsi Lijdz ar augstim mežu golim A, rudzu druva prīcājāsi Lijksīs muna muguriņa A, naprīcājīs, rudzu druva, Es nūpļaušu dzīdādama. A, tais bruolijti, izkaptiņu, Taisi viglu, taisi osu. A, taisi viglu, taisi osu, Man juoīti rudzi pļauti. A, pate rudzu druvu pļāvu, Pate rudzu riju koulu. A, augstu cielu sprigulijti, Viel augstuoki rudzīts lieca. A, nem bruolijti, lijgaviņu, Šūgod loba rudzu raža. A, ka nem vacu, tad bogātu, Ka nem jaunu, tad nem skaistu. A, bous tev sova lijgaviņa, Rudzu maizes cepējiņa.
12.
Nebēdāju piekususe, Priecājose padarīj'se. Piekūst manas kājas, rokas; Mute mana nepiekus'. Kājas, rokas darbu dara; Mute darbu nedarīj'.
13.
Ai jel manu vecu tēvu, Tavu lielu rudzu lauku! Trīs dienīnas rudzus pļāvu, Laukam gala neredzēju. Ceturtāji dienīnāji - Tad redzēju laukam galu. Es uzaugu mātes meita Baltā rudzu rugājā(i); Kam vajaga malējiņas, Lai iet rudzu rugājā(i). Dievs dod man tā dzīvot, Kā dzīvoja veci ļaudis: Vecu rudzu maizi ēst, Jaunai klāstu pataisīt.
14.
Skanēt skani, spīdēt spīdi, Manu zelta vainadziņ. Skan zīlītes, skan krellītes, Spīdēt spīdi vainadziņš. Audzin’, Dievs, man liniņus, Es mācēju smalki vērpt, Es mācēju smalki vērpt, Sevi daiļu darināt. Man pazuda gredzentiņis Bandenieka linājā: Vaj es būšu dzīvodama Bandenieka līgaviņa? Šodien bija liela talka, Rītā celšu vēl lielāku, Rītā celšu vēl lielāku, Meklēt savu gredzentiņu.
15.
Kū tī muni suni rēja, ē-ē-ē-ē, oj, dalilē-ē-ē, Jiz Dalgovis vārdamīs. Saules meita kumēleņus, Par Dalgovu myudinuo. Driveņi, munu driveņi, Kai as tevi nūmīļuo. Dryvā maņi saule lēce, Dryvā saule nūrītē.
16.
Saulīt' vēlu noiedama Puško koku galotnītes: Liepai kāra zelta kroni, Ozolami - sudrabiņ'; Tam rudami alksnītim - Ruda vara vainadziņ'; Vismaziemi krūmiņiem - Katram zelta gredzenīš'. Kālabadi ik vakaru Gaisa gali atsarkuš'? Saule savus zīda svārkus Ik vakaru vēdināja. Kuplis auga ozoliņis, Saules taka maliņā - Tur Saulīte jostu kāra Ik vakaru noiedam'.
17.
Tolka, tolka buoļeņami, Tei nabeja tova tolk'; Muosa tolku pacāluse, Sev poureņu darinuoj. Tolkā guoju, tolkā guoju, Tolkā mani aicinuoj'; Tolkā deva mīžu olu, Deva kvīšu pluoceņīš.
18.
Atīt zūses klaiguodamas Nu dyuņainuo ezereņa. Atīt meitas dzīduodamas Nu tuo rudzu teirumeņa. Tolka nuoca pogolmā, Kupla līpa vuortus vēre. Tei nabeja kupla līpa Tei bej tolkas muomuleņa. Tolka dzīdi, tolka ļustej, Saimiņeica nūskumuse. Daudz apēde, daudz izdzēre, Moz darbeņa padarēj'.
19.
Ai, gaļdeni 01:56
Ai, gaļdeni, ai, gaļdeni, Kuo tev skaisti pīdarēja! Ap tevīmi veiri sēdi Kuo rasnī ūzuleni. Ai, gaļdeni, ai, gaļdeni, Kuo tev skaisti pīdarēja! Ap tevīmi meitas sēdi Kuo līpeņas zīdādamas. Oluteni, bruoleleni, Tovu lelu vacumeņu - Kod pīdzymu, tev’ atrodu, I nūmēršu, tev’ atstuošu. Oluteni, bruoleleni, Tovu lelu styprumeņu - Tu varēji veirus guozti, Bucom spuņdes uorā spert.
20.
Suseklis 02:08
21.
Vusu dīnu Jumi dzynu Pa lelūi teirumini Ols, ols, ols, putojūša olutin’. Niu sadzynu, niu dadzynu Teirumina galinie'i. Jumīts stāvi teirumā'i, Vuorpu puškīts rūcinie. Vuorpu puškīts rūcinie, Vainudziņci gaļvinie. Ai, Jumīti, okūtīti, Gon ļeigovi druviniei. Ļeigoj munā klietiniei Da cytaji vosaraji. Cep, māmine, kvīšu maizi, Dori soldu olutini. Niu samuoce tolkas bārni, Rudzu Jumi sanāmuši.
22.
Oruojs ora kaļneņā Olūts taka ļejeņā; Ņi triuks maizes oruojam, Ņi yudina olūtam. Lobuok mīžu napļaunit, Ka vuorpeņu nalosat; Lobuok ola nadzerit, Ka dzīsmeņu nadzīdīt. Soldons ols gluozeite Ļeidz pašam dybunam; Skaista muna ļaudaveņa Ļeidz pašam vacumam. Braucit gosti niu uz sātu, Lai stuov ols kaiminim; Kaimineišu pasasauču I reitā, i vokorā.
23.
Rudzu vārpa lielījās(i) Locīt manu muguriņ’. Locies pate rudzu vārpa Neliec manu muguriņ’. Trīs vien bija, trīs vien bija, Kas bajāra nebēdaja: Rudzu vārpa nebēdaja, Tā bajāru ēdināja; Miežu vārpa nebēdāja, Ta bajāru dzirdināja; Kumeliņš(i) nebēdāja, Tas aizveda sētiņā. Saimeniece, saimeniece, Glabājat(i) maizi savu! Ir mums zirgi, nav mums rati, Kur mēs maizi glabāsim? Tur bij luste alu dzert(i), Kur lustīgi saimenieki: Kā strazdiņi vīterēja Savā galda galiņā. Paēduši, padzēruši, Pateicam(i) Dieviņam! Dieva dota tā maizīte, Māras austa galdautiņ'.
24.
Talka liela, talka maza, Talka mani patērēja: Talkas dēļ es nokāvu Triju gadu melnu vērsi, Triju gadu melnu vērsi, Piecu gadu kumeliņu. Plūcējām vērsi došu, Cirtējiem kumeliņu. Plūc, māsiņa, lasi šķiedrus, Došu salda brandavīna! Jau saulīte vakarā, Ni man salda, ni man sūra. Plūciet, manas oplūcējiņas, Kaušu āzi vakarā. Nebēdē tu, āzīti, Es meitiņas paviļāju. Saimnieks sava auna raud, Uz mūrīša sēdēdams. Tev bij sava auna žēl, Man bij savas varas žēl. Nu ar Dievu paliecata, Šā vasara saimenieki! Būs mums rītu jauna diena, Būs mums jauni saimenieki.
25.
Tolka muna, lela tolka, Kū jei lobu padarēja. Tolka sīnu nūpļāvuse, Vysu škiunī savaduse. Tolka muna nadzīdoja Gryb ar madu mīluojam. Jiemu sīka vuocelīti Lācu bišu duorzeņā. Lācu bišu duorzeņā - Mīloj savus taļcenīkus. Vysi muni taļcinīki Kas munā ustobā. Cytam devu ēsti, dzerti Cytam jauku volūdeņu.

about

-ENG below-

“Bangas” debijas albums “TALKA” atklāj latviešiem labi pazīstamo talkošanas tradīciju dažādās nozīmēs un aktualitāti mūsdienās. Albums ierakstīts, vairāku gadu garumā vācot latviešu tradicionālo mūziku no dažādiem novadiem, kā arī pētot tradīciju no praktiskās puses ar seniem un ne tik seniem lauku darbiem un sanākšanu kopā.

Latviešu folklorā ir daudz elementu, kas pauž talkas jēdzienā ietērpto filozofiju par kopīgu darbu paveikšanu. Albumā tas izcelts burdondaudzbalsībā – mūzikā, kur zem melodijas bieži tiek dziedāts stiepts patskanis, košā saspēlē līdz pat piecbalsīgām melodijām, kā arī īpaši atlasītos dziesmu tekstos no talcinieku, saimnieku un citām perspektīvām.

Tautasdziesmu teksti atlasīti, ņemot vērā dažādo novadu izlokšņu iezīmes un pakāpeniski vedot klausītāju cauri naratīvam par talkas rīkošanu un sanākšanu kopā, dažādu darbu darīšanu un apdziedāšanos, atklājot veselīgu humoru talcinieku un talkas saimnieku attiecībās. Tāpat teksti pauž refleksiju par darbu cēlienā piedzīvoto un padarītā svinēšanu, kas ir neatņemama talkošanas sastāvdaļa, lai cikls būtu noslēdzies.


Bangā kopš 2016. gada dzied un spēlē ar folkloru izauguši un līdzīgi domājoši draugi, kas šajā albumā piedalās šādās lomās:
Ilga Vālodze Ābele - balss (1,2,3,4,5,7,8,9,10,11,12,13,14,15,16,17,18,19,21,25), magones (2), kociņi (2,7), dūdas un māla stabule (6), kokle (16), bungas, tamburīns (20)
Janta Jasjukeviča - balss (1,2,3,4,5,7,8,9,10,11,12,13,15,17,18,19,21,23,24,25), vijole (20)
Jānis Zemgus Jātnieks - balss (1,2,3,4,5,7,11,12,13,15,16,17,19,21,22,23,24,25), bungas (6), bajāns, mandolīna (20)
Didzis Romanovskis - balss (2,3,4,5,7,8,9,10,11,12,13,15,16,17,19,21,22,23,24,25), dūdas (6), blokflauta (20)
Kristaps Kušķis - balss (1,2,3,4,5,7,11,12,13,15,16,17,19,21,22,23,24,25), māla taure (6)
Atis Ēriks Dumpis - balss (2,3,4,5,7,8,9,10,11,12,13,15,16,17,19,21,22,23,24,25)
Elīna Ellere - balss (1,2,3,4,5,7,11,13,15,16,17,18,21,23,24,25)
Laima Jātniece - balss (1,2,3,4,5,8,9,10,12,13,15,16,17,18,19,21,23,24,25)
Elīna Arāja - balss (1)
Justīne Jasjukeviča - balss (1)


Idejas un koncepta autore - Ilga Vālodze Ābele
Mūzikas materiāli no latviešu folkloras arhīviem
Vārdu salikums - Ilga Vālodze Ābele, Elīna Ellere
Ieraksts, mikss un māsters - Kaspars Bārbals
Albuma dizains - Elīna Arāja
Izlokšņu konsultante - Beatrise Reidzāne

Projekts īstenots ar kolektīvās finansēšanas vietnes projektubanka.lv palīdzību un ierakstīts studijā ''Lauska''. Dažos ierakstos dzirdamās dabas fona skaņas ierakstītas bandzenieku lauku mājās Vidrižos un Allažos.

-ENG-

The debut album of Banga, titled Talka, demonstrates a well-known Latvian tradition called talka (‘communal work’) in its various meanings and contexts in today’s society. The album was created over the span of several years, with studio members collecting traditional Latvian music from different areas of Latvia as well as researching and experiencing the talka tradition themselves by participating in farm work and other gatherings.


There are many elements in Latvian folklore that display the meaning and philosophy behind the concept of talka. On the album, these appear musically as drone harmony, in which a long vowel is sung beneath the main melody, or several melodies sung at once. The concept of talka is also present in the individually selected song lyrics, which tell stories from the perspectives of homestead owners or hosts, the workers themselves (talcenieki) and others.


The folk songs on this album have been selected considering the municipality they originated from as well as their unique dialects, together taking the listener on a journey through the whole process of talkošana: organizing a talka event, gathering, working, and satirical teasing songs (apdziedāšanās), which reveal the humor and light-hearted relationship between the workers and the host. The songs convey the experience of working together as well as celebrating the completion of work, which is also an essential part of the talka cycle.



Banga has been active since 2016, when a group of like-minded friends all sharing a background in folklore began singing together. On this album, they are:


Ilga Vālodze Ābele – vocals (1, 2, 3, 4, 5, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 21, 15), poppy-seed shaker (2), sticks (2, 7), bagpipes and clay flute (6), kokle (16), drums and tambourine (20)
Janta Jasjukeviča – vocals (1, 2, 3, 4, 5, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 17, 18, 19, 21, 23, 24, 25), violin (20)
Jānis Zemgus Jātnieks – vocals (1, 2, 3, 4, 5, 7, 11, 12, 13, 15, 16, 17, 19, 21, 22, 23, 24, 25), drums (6), chromatic button accordion and mandolin (20)
Didzis Romanovskis – vocals (2, 3, 4, 5, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 15, 16, 17, 19, 21, 22, 23, 24, 25), bagpipes (6), recorder (20)
Kristaps Kušķis – vocals (1, 2, 3, 4, 5, 7, 11, 12, 13, 15, 16, 17, 19, 21, 22, 23, 24, 25), clay horn (6)
Atis Ēriks Dumpis – vocals (2, 3, 4, 5, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 15, 16, 17, 19, 21, 22, 23, 24, 25)
Elīna Ellere – vocals (1, 2, 3, 4, 5, 7, 11, 13, 15, 16, 17, 18, 21, 23, 24, 25)
Laima Jātniece – vocals (1, 2, 3, 4, 5, 8, 9, 10, 12, 13, 15, 16, 17, 18, 19, 21, 23, 24, 25)
Elīna Arāja – vocals (1)
Justīne Jasjukeviča – vocals (1)


Concept by Ilga Vālodze Ābele
Music materials taken from Latvian folklore archives
Arrangement of lyrics by Ilga Vālodze Ābele and Elīna Ellere
Recording, mixing, and mastering by Kaspars Bārbals
Album design by Elīna Arāja
Dialect consultations by Beatrise Reidzāne



This event has been made possible with the support of the projektubanka.lv crowd-funding site and was recorded at the “Lauska” studio in Riga.

The audio recordings from nature included as background sound for some of the songs were recorded on the farmsteads of Banga participants in Vidriži and Allaži.

credits

released September 21, 2022

Lauska

license

all rights reserved

tags

about

Banga Riga, Latvia

Tradicionālā mūzika no Latvijas, kas ļauj iegrimt vokālajā polifonijā, burdondaudzbalsībā un instrumentālā danču mūzikā.
//
Traditional music from Latvia that gives a deep dive into vocal polyphony, drone singing and instrumental dances.
... more

contact / help

Contact Banga

Streaming and
Download help

Report this album or account

If you like Banga, you may also like: